Kalnusports.lv Logo  
  Uz sākumu
  Tehnika
  Sacensības
  Aktivitātes
  Riteņi
  Daļas
  Spec. ieteikumi
  Linki
  Wallpapers
  Atsauksmes
  Forums
60 km. Bet kāpēc gandrīz 5 stundas? (14)
Autors: Baltais
Datums: 18.10.04


Ja uzreiz jāatbild, tad teikšu vienkārši – „A tapēc, ka kalni bija...” 8) Bet īstenībā viss notika tā.

Es ar FOXu jau kaut kad februārī sadomājāmies, ka vasarā vajadzētu aizbraukt uz kādu „pumpaināku” zemi. Man jau dikti patīk Somija – tuvu, skaisti utt. Tad nu pie tādas domas arī palikām – jāsameklē kāda laba gonka Somijā un jābrauc. Sameklēju kalnedāru, sazinājos ar dažiem somiem un apmēram maija sākumā bija skaidrs, ka brauksim uz Tahko, kas ir gan zināms slēpošans centrs, gan vispār visādām aktivitātēm piemērots reģions.

Sacensību nosaukums – Tahko 120 jau norāda, ka te nebūs nekāda čipšu ēšana – jābrauc 120km pa akmeņiem. Taču īstenībā bija jau arī īsākas distances – 60, 45 un 25km. FOX, protams, ne mirkli nebija domājis, ka varētu braukt mazāk par 120km, taču es gan biju prātīgāks un tikai dažreiz iedomājos, ka nav tur ko ķēpāties ar 1 apli. 8)

Labi. Gonku bijām atraduši, distances +/- arī skaidras, taču, kā tur tikt, kur dzīvot utt? Tad nu sākās visādi organizācijas darbi – dzīvošanas meklēšana, transporti, reģistrācija. Diezgan ātri mūsu ideja jau bija zināma arī citiem un galu galā delegācija bija 12 cilvēki un 9 braucēji. Tā nu 1. jūlija rītā dodamies ceļā.

Ceturtdienas vakarā ierodoties Tahko, kas bija ~490km uz Z no Helsinkiem, uzreiz aizbraucam uz sacensību epicentru, kur redzētais kalns jau nedod mieru un, ātri iekārtojušies mājiņā, paspējam vēl ar ričukiem aizbraukt līdz kalna pakājei. Būs labais!

Piektdiena, 2. jūlijs. Plānojam izbraukt nelielu treniņu, lai vismaz būtu kaut kāds priekštats par to, kas mūs sagaida gonkā. Sākums liekas baigi vienkāršs – distanču slēpošanas trasīte, mazliet skaidas, bišku dubļi...nu nekā traka. Uzbraucam kalniņā, bet tur priekšā 3 zīmes – 60, 45 un 25. Šeit sākas uzskatu dalīšanās, jo viens domā, ka jābrauc visi 60, cits domā, ka 45 jau ar nav daudz, bet daļa negrib daudz ņemties un mīs 25km. Es arī biju taja barā, kas vairāk domāja par 25km. Ne tāpēc, ka nevarētu nobraukt vairāk, bet tāpēc, ka bija baigi foršais laiks (+27C) un labāk tādā laikā pasēdēt pie ezera, iedzert kādu aliņu vai tādā garā. Par to īso trasīti varu pateikt, ka nekas īpaši vieglāks par garo nebija, jo īstenībā tur sanāca tāds kā shortcut’s caur nereālu dubļainu purvu un beigas bija kā jau citam distancēm. Skaidrs bija, ka sacensībās būs interesanti. Nekādus lielākus plānus nestādīju, jo nevar tak zināt kā tie vietējie brauc. Mēs 4atā nobraucām tos 25km un varējām normāli relaksēties. Aizbraucām uz centru, iepirkam lētās velodrēbes, pasauļojāmies utt. Kad tuvojās 17:00 bija sajūta, ka arī citiem vajadzētu tuvoties, bet kaut kā nemanīja. Pēc kāda laika parādījās 45km veicēji un tad nu bija skaidrs, ka 63km banda būs vēlu 8). Pateikšu tikai to, ka 25km braucēji bija visapmierinātākie ar dienu ;).

Sestdiena, 3. jūlijs. Neatceros,bet starts laikam bija 9:00. Kopumā uz starta vairāk nekā 600 dalībnieku. Nav koridoru klasiskajā izpratnē – pēc numuriem. Ir jāstajas tā, kā pats plāno nobraukt. Ja ātrāk par 4 stundam, tad priekšā, ja ilgak, tad atiecīgi uz aizmuguri. Mēs jau, protams, visi brauksim ātrāk par 4 stundām, heheheh. Nu un tad jau starts. Sakumā iet diezgan smagi, jo grupa priekšā baigi velk projam, bet tad es nomierinos un braucu kā varu. Daži kritieni slidenās dubļu vannās. Sajūtas baigi labas. Viss forši braucam līdz esam klāt pie KILLERI – tas tāds kalniņš, kurā 95% varbūt vairak gāja ar kājām. Un ilgi gāja :P. Dzīvē tā bija stāva akmeņaina taciņa, kur pat uziet vietām bija jāmāk. Kāpām augšā apmēram 15min. Pēc kāda laika pienāk ēdināšanas punkts. Visādi labumi, bet man visvairāk patika sālīti gurķi. Tagad jau sākās arī garšīgi braucieni no kalna lejā. Krata jau krata ar „cietasti”, bet lejā tikt var mierīgi. Taču vietējie džeki velk garam pa abām pusēm ?. Oooo. Baigā taisnīte parādās. Atvelku pamatīgi – tā ap 50km/h. Saķeru vairākus džekus un eju garām kā stāvošiem. Taču tad uzreiz ir līkums iekšā mežā un pret kalnu. Eju ar kājām. Šoreiz jau vismaz 20min ?. Sākās jau lūziens. Galvenais tik mājās. Vienā no pēdējām barotavām satieku FOXu un Normundu. Tie jau arī gatavi – iepriekšējās dienas treniņš nepalīdzēja :P. Krampji utt. Ietusējam bišku un braucam uz finišu. No kalna lejā gāžam labā ātrumā, apdzenam kaut kādus vietējos pankus, bet pirms pēdējā kāpuma FOXam mūsu temps neder un viņš aizbrauc. Mēs ar Normundu ejam ar kājām. Šur tur pabraucam, bet krampji ir konkrēti un nākas vien iet. Man tāda sajūta ka pedējā kalnā kāpām vismaz 30 minūtes. Kad tiekam augšā ir baigais prieks, jo atliek vairs tikai pa slepošanas trasi nolidot lejā un turpat jau finišs (~3km). Es tur vienā akmeņainā posmā sabijos un palaidu vaļā bremzes, kas reāli atsaucās uz ātrumu un es atrāvos no Normunda finišā par kādām 20sekundēm. Skaidrs – mazāk jābremzē, hahaha.
Finišā somu komentētājs sāk sveikt latviešus, jo drīz vien klāt arī Normunds un Edgars. Stāsta, ka Latvija spēlējusi EČ futbola finālā un vēl visādus brīnumus. Arī pārējie džeki finišēja 5 stundu robežās. Visi apmierināti. Komandu vērtējumā BRIKO/Rotos 13. un 17. vieta. Kopā bija 39. komandas.
2005. gadā jābrauc atkal.

Tālāk raksta LOOK no sava redzes punkta.
Ceturtdien atbraucot, nekādu kalnu skatīties nebraucu, sāpēja galva, gribējās tikai ēst un gulēt.

Piektdienas rītā labi pabrokastojām un devāmies apskatīt trasi. Sākums patiešām pilnīgi normāls, varētu pat teikt skrienamais gabals, augšā lejā, tipa Ērgļi. Pēc kādiem 10km pietuvojāmies kalnu grēdai, un tad sākās tas ko var saukt par MTB singletrack. Taciņa vijās starp lielākiem un mazākiem akmeņiem pārsvarā pret kalnu, pēc kādiem 5-8km esam grēdas augšā. Tālāk maucam pa grēdas augšu, ļoti tehniska taciņa, vietām jāuzmanās, lai riepa neiesprūst starp akmeņiem. Mazākā novirzīšanās no trajektorijas draud ar iekulšanos zālē neredzamos akmeņos.

Kopumā noskaņojums labs, jo tik koncentrēti tehniski posmi nebija nākuši priekšā un solījās ka gonka būs labā. Mazliet mulsināja tas ka vairākus desmitus kilometru trase bija tikai ar vienu špūri, kā apdzīt, tas ir jautājums. Daļa no mūsu grupas aizbrauca mazo aplīti (25km), pārējie devās tālāk. Laiks ritēja nemanot jo trase bija ļoooti interesanta. Nonācām pie nākamā šortkata (45km), daļa mūsējo atkal nogriezās. Garajā aplī aizbraucām četratā (kur mums bija galva), laikam jau labi jutāmies. Faktiski vislabākās atmiņas par trasi man ir no treniņa dienas jo sac.laikā gāja vismaz divtik smagi un priecāties par dabu nesanāca. Piebildīšu ka no trases apskates atbraucām riktīgi vēlu, ap 19:00. Apetīte mežonīga, visu dienu tikai ūdens un saule. Paēdam, pārbaudam ričukus un gulēt.

Nākamā dienā ceļamies agri ~7:00, jo starts 9:00. Par cik dzīvojām tuvu, aizripināmies uz startu ar ričukiem (3km). Starta vietā jau viss pamazām sāk vārīties. Bez mums letiņiem pamanām igauņus no Porter Racing komandas, zviedrus un norvēģus gan nespējam identificēt (jo somijā viņi runā angļu mēlē). Ieņemam labākās vietas pašā priekšā. 9:00 atskan starta šāviens un visa tā masa gāž augšā pa asfaltētu kalnu. Sākumā temps relatīvi mierīgs, taču iespaids ir mānīgs, jo pirmajos pauguros pirmos jau nemana. Cenšos cik varu, un īpaši smagi nav. Priekšā redzu Edgaru un man izdodas viņam pietuvoties, pārmijam pāris vārdus. Ar startu esam apmierināti, un gluži garām arī neviens nebrauc. Pavisam nedaudz taču atraujos un cenšos noķert nākamos braucējus. Seko posms ar diezgan normāliem dubļiem, taču tādos jūtamies stabili, pie mums kaut kas līdzīgs ir bijis. Sākas „kāpiens” akmeņainā grēdā, vakar treniņā gāja labāk, šodien samērā smagi, taču kopā ar citiem rāpjamies neatlaidīgi kalnā (vietām stumjam).

Nonākot augšā un braucot vēl pret kalnu, notika TAS. Pārlūza sēdekļa stute, augšā pie sēdekļa. Aiz muguras 20km, līdz finišam 40km. Braucot līdz tuvākajam barošanas punktam galvā vārījās doma ko darīt tālāk. Iebraucot ēdināšanas lauku sētā (bagātīgi klāti galdi, kā viesībās), kārtīgi iestiprinājos, papļāpāju ar savējiem, kuri tūlīt piebrauca, un izteica līdzjūtības. No vietējiem noskaidroju ka līdz finišam pa ceļu būs ap 60km, tāpēc nolēmu turpināt pa trasi, tomēr tuvāk. Gāja smagi, augšā braucot tērējas lieki spēki (izslīd aizm.ritenis), lejā braucot biju konkurētspējīgs. Šāds apstāklis padarīja trasi ievērojami savādāku, jo izrādās velobraucējs diezgan daudz sēž, man šādas iespējas nebija.

Pēdējais piliens mānā neveiksmju sērijā bija tad kad līdz finišam atlika kādi nieka 5km. Braucot iznīcīgi garā kalnā attaisījās ķēdes savienojuma posmiņš (es kaut ko pateicu svešvalodā, un nolēmu vairāk nelietot tādu extru). Pacēlu ķēdi no zemes un ieslidināju sēdekļa trubā (ērti). Tālāk devos stumjot, priecēja fakts ka kalna augša vairs nav tālu un fakts nr.2, no šī kalna ir 3km nobrauciens, tur ķēde toč nebūs vajadzīga (tikai bremzes, un tās man vēl bija). Varat iedomāties kā es nesos no tā kalna (tā ka zils gar acīm), lai pēc iespējas tālāk aizripotu, līdz finišam 500-600m pa līdzenumu. Mazliet tomēr bija jāpieskrien, un tad finišssss.

Pēc pāris stundām vakariņas utt., visas grūtības aizmirsās, stīvums jau pamatīgs, bet bija OK. Mājupceļā visi vienā balsī teica ka nākamgad jābrauc atkal, tas patiešām ir īsts MTB. Runā ka somijā šis ir smagākais maratons, taču interesants un braucams, tā teikt viss ir relatīvs.
Saliekot kopā nofočēto materiālu sanāca pieklājīga galerija, dažas bildes ir no oficiālās web lapas par šo pasākumu. Skatamies bildes!
Komentāri:
SiSe :: 19.10.04 02:30
malači puikas! tā tik turēt c:
anlens :: 19.10.04 09:25
vienam otram braucienā galīgi nav veicies, bet pasākums izskatās bijis labais ! daudz ūdeņu izskatās apkārt ,kur zivis ? ja ekkursiju var apvienot ar ratu mīšanu ,kur vēl labāk !
LOOK :: 19.10.04 09:38
Principā makšķeres līdz un uz priekšu, ūdeņi tur netrūkst. Vietā kur dzīvojām, varēja ņemt laivu (bez papildus maksas) un braukāt kaut visu dienu.
baltais :: 19.10.04 09:58
LOOK kaa parasti labaak par mani uzrakstiijis, grrrrrrrrrrr :)
anlens :: 19.10.04 10:45
Liekas tā bilde stāv virsū LOOKa raktītam vai ar es nemāku aizbīdīt prom.
LOOK :: 19.10.04 11:59
Atsevišķos gadījumos pie zemām ekrāna rezolūcijām lapas izskatā var būt daži gļuki. Pastaipi loga izmērus un situācija iespējams mainīsies. Par cik man rāda labi grūti kaut ko izlabot.
Ginta :: 27.10.04 20:30
Izklausaas lloti labi un taa arii izskataas, ka vienkaarssi peec ssiem burviigajiem aprakstiem gribas aatraak tur noklluut! Cik man zinaams tur jaabuut aizsargteerpos, jo esot daudz odu! Kaa jau pie uudens!!! Nu ko lai tad saka - turaties, malacci!
baltais :: 28.10.04 09:56
nee jaabrauc vienkaarshi aatri ;)
aizsargteerpu vajag kad dzer alu pie ezera. ja dzer zem segas viss ir ok :P
Gintu :: 30.10.04 12:29
Laivu izmeiggiinaajaat pa ezeru? Neapmaldijaaties?
flipz flipz@inbox.lv :: 11.12.04 22:50
njaa labz staastinnss =] man bij interesanti lasiit jo pac tados censos braukt

tikai visbiezzaak es braucu latvijaa =]
Ginta :: 19.07.05 23:26
Latvijā tādu neatradīsi...
JBB :: 08.08.05 20:23
centies, centies :)
Lauma laumaolava@inbox.lv :: 28.02.06 08:29
Vajag katru reizi stāstīt par dažādām pasaules vietām
online bfersamanis@gmail.com :: 30.12.09 04:53
Ja, drosi vien tapec ir


Šeit jūs varat pievienot savus komentārus!

Vārds:
E-mail:
Komentārs:




YR.LV - autoserviss, auto rezerves daļas
Villa Rental Tuscany
Ziedi
Aviobiļetes
Ceļojumi
Ziemas riepas
info@kalnusports.lv
© Kalnusports.lv, 2003
Top.LV